“Zaļais sūkā?”
Kādam kaut kas nepatika, varbūt celtnieku ķiveres? A varbūt ķiveres krāsa nesaskanēja ar krekla krāsu. Vai iespējams celtniekam vārdā “Sūkā”. Kas zin.
Uztaisīju pirmo wallpaperi , rezolūcija ir 1920×1080.
(Minox 35-GT uz Fujifilm ISO200)
Laikam jūku prātā, ja jau WordPress statistikas grafikā redzu sejas.
Kiev-4M
Ražots no 1977. līdz 1987. gadam, fabrikā “Arsenal”.
Izmanto standarta 35mm filmiņu.
Slēdzis ar metāla aizkaru, manuprāt, izturīgākā daļa fotoaparātā, kas ir arī pati svarīgākā.
———————————————————————————–
Mazliet vēstures:
PSRS pēc Otrā Pasaules kara, vārda tiešā nozīmē, izjauca vācu “Zeiss Ikon” fabrikas un ar vilcieniem pārveda uz Kijevu, Ukrainā. Tāpēc Kiev tālmēra fotoaparāti ir pilnīgas Contax II un Contax III kopijas. Pirmajiem Kiev modeļiem pat tika izmantotas vecās Contax detaļas.
———————————————————————————–
Vienīgās divas atšķirības starp Contax un Kiev ir nosaukumā un tajā faktā, ka Contax tika ražots no 1936. gada līdz 1942. gadam, kamēr Kiev ražoja līdz 1987. gadam (bez īpašiem uzlabojumiem). PSRS ar sajūsmu lietoja 50 gadus vecu fotoaparātu.
———————————————————————————–
Vidū atrodas eksponometrs un zibspuldzes ligzda. Eksponometrs parāda nepieciešamos parametrus normālai ekspozīcijai (pareizi izgaismotai fotogrāfijai). Tam nav vajadzīgas baterijas. Kā gaismjutīgais fotoelements tiek izmantots selēns (ļoti populārs elements foto industrijā). Pēc vairākiem gadiem selēna eksponometrs var palikt neprecīzs, bet tas ir pārsvarā atkarīgs no tā, kā fotoaparāts tiek glabāts.
———————————————————————————–
Lūk, spilgts piemērs kāpēc es dievinu mehāniku. Griežot šo ritenīti tiek uztīts nākamais kadrs un uzvilkts slēdzis. Mazliet paceļot un to griežot, tiek iestādīts slēdža laiks. Un tas viss ar vienu ritenīti! Pa vidu ir slēdža podziņa (fotografēšanas poga) un tai pa vidu ir vieta, kur ieskrūvēt tālvadības trosīti. Blakus atrodas kadru skaitītājs, kurš pašam jāuzgriež uz nulli pēc filmiņas nomaiņas.
Slēdža laiki: 1/2, 1/5, 1/10, 1/25, 1/50, 1/125, 1/250, 1/500, 1/1000 un “B”
———————————————————————————–
Šeit nekā īpaša: ar to melno kloķi, pa vidu, attin filmu atpakaļ kasetē un ar gredzenu, apkārt tam, regulē eksponometru, par kuru stāstīju iepriekš.
(Vēl neesmu atkodis, kā tas strādā, bet gan jau atkodīšu)
———————————————————————————–
Skats caur tālmēra pirmo lodziņu. Par tālmēra fotoaparātiem pastāstīšu vēlāk, bet pagaidām pietiks ar to, ka pateikšu, ka Kiev’am tas strādā lieliski un ir ļoti gaišs.
———————————————————————————–
Salīdzinot ar sērkociņu.
Kreisajā apakšējajā pusē ir taimera kloķītis. Labajā augšējajā pusē ir ligzda, kur iespraust zibspuldzes sinhronizācijas kabeli. Šajā fotogrāfijā arī ir aizvērts eksponometra lodziņš, iepriekšējās tas ir atvērts.
Turēt rokās nav diezgan ērti, jo nepieciešams iepraktizēties un neaizsegt nevienu tālmēra lodziņu ar pirkstu, it īpaši kreiso.
Izjūtas lietojot: ne pārāk labas, liekas, ka tas izjuks rokās. Tinot filmiņu, nepamet sajūta, ka tā tūlīt tiks pārrauta gan tinot nākošo kadru, gan tinot atpakaļ kasetē. Pie pēdējā kadra filmiņas perforācija tiek sarauta pilnīgi bez problēmām, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgam un jāseko līdzi kadru skaitam. Lētuma sajūta. Bet ir arī daži plusi: patiesi gaišs tālmērs (patīkami) un fokusa iestatīšana strādā patīkami un gludi, bet tas laikam arī viss. Vienkārši jūt, ka fotoaparāts ražots PSRS.
———————————————————————————–
Saldēdiens: Helios-103 objektīvs. 53mm un 1.8/f diafragmas atvērums – bauda (vismaz man). Kiev’am var mainīt objektīvus ar bajonetes principu (nevis pieskrūvējot, bet pieliekot, pagriežot nedaudz pa kreisi un tas uzreiz noslēdzas). Objektīvu izvēle ir diezgan liela, ir gan tele ar 135mm, gan platleņķis ar 35mm. Par tiem arī varētu sīkāk uzrakstīt, bet diemžēl man personīgi pieder tikai divi Kiev objektīvi un es negribu izmantot citu fotogrāfijas. Minimālais fokusa attālums: 0.9 metri.
———————————————————————————–
Fūūū, tas laikam arī viss, ceru ka neņemsiet ļaunā ne to, ka es tik daudz un gari sarakstīju, ne arī to, ka dažas lietas izlaidu (ja kāda kļūda – dodiet ziņu). Ja būs interese, tad varētu uzrakstīt otro daļu par lietām kuras izlaidu, kā arī dažas bildes ar “zarnām”. Bildes no paša aparāta būs vēlāk.
Ražota no 1953. gada līdz 1960. gadam, fabrikās GOMZ un MMZ.
Izmanto standarta 35mm filmiņu.
———————————————————————————–
Plastmasas konstrukcija. Centrālais slēdzis.
———————————————————————————–
Ligzda zibspuldzei un sviriņa lai atvērtu vāciņu.
———————————————————————————–
Augšējā kreisajā pusē ir skatu meklētājs un blakus tam ir filmas uztinējs. Ļoti slikti izveidots, jo neapstājas pēc nākošā kadra uztīšanas un ir iespēja sabojāt filmu.
———————————————————————————–
Salīdzinājumā ar sērkociņu. Otrs mazākais fotoaparāts manā kolekcijā.
———————————————————————————–
Kadru skaitītājs un podziņa kuru nospiežot var uztīt nākošo kadru. Fotografēšanas slēdzis atrodas pie objektīva.
———————————————————————————–
40mm objektīvs.
Atvērums no f/4,5 līdz f/22.
Minimālais fokusa attālums: 1,3 metri.
———————————————————————————–
Ar lielo gredzenu tiek regulēti slēdža ātrumi un tie ir:
1/10, 1/25, 1/50, 1/100, 1/200, “Bulb”
Ar augšējo kloķīti uzvelk slēdzi, vidējais ir pats slēdzis un apakšā ir vieta kur ieskrūvēt tālvadības trosīti.
———————————————————————————–
Šim fotoaparātam ir vienkāršāka uzbūve nekā cirvim. Objektīvs, pāris zobratiņi slēdzim un kastīte kur ielikt filmu, tas arī viss. Tieši tāpēc izjaukšana, tīrīšana un ieeļļošana bija tīrā bauda un tas ir pilnā darba kārtībā. Bildes no paša aparāta būs mazliet vēlāk.
Esmu nolēmis šādi aprakstīt visus savus aparātus kas ir manā kolekcijā (vismaz tos par kuriem ir vērts ko teikt). Vai jūs tas vispār interesētu?
Robert Capa
(1913 – 1954)
“The desire of any war photographer is to be put out of business.”
———————————————————————————–
“If your pictures aren’t good enough, you’re not close enough.”
———————————————————————————–
“The truth is the best picture, the best propaganda.”
———————————————————————————–
Tiek uzskatīts par pasaules dižāko kara fotogrāfu.
Ar draugiem nodibinājis Magnum Photos.
Pēc nāves tika izveidota Robert Capa Award, kas tiek pasniegta katru gadu, izcilākajam kara fotogrāfam.
Īsa un interesanta biogrāfija.
Un protams – fotogrāfijas!
Lūk kāds man jauns šaujamais (šaujamais nav jauns, bet man tas ir jauns).
That’s Leica, baby! Laba draudzene aizdeva. Iegādājos ISO400 m/b filmiņu. Rīt ietestēšu (mācīšos) kaujas laukā – centra apvidū, autobusos, kafejnīcās, veikalos. Tad nu redzēs, kas sanāks, nekad neesmu fotografējis ar pilnīgi manuālu šaujamo. Esmu no digitālās paaudzes. No kuras paaudzes esat jūs? Ko jūs domājat par tik “novecojušas” tehnoloģijas lietošanu digitālajā laikmetā?
Kāds man teica lai sāku pierakstīt savas domas.
Nevis tāpēc, ka man tās būtu dižas un ģeniālas, bet gan tāpēc lai spētu izteikties, lai spētu sakārtot domas un idejas.
Tad nu lūdzu – mans blogs, dienasgrāmata, pieraksti, piezīmes, privātas domas uz kāda nezināma servera cietā diska.
4