Iz ikdienas

Paranoja?

para.jpg

Laikam jūku prātā, ja jau Wordpress statistikas grafikā redzu sejas.

Notēmē un izšauj

Lūk kāds man jauns šaujamais (šaujamais nav jauns, bet man tas ir jauns).

Leica

That’s Leica, baby! Laba draudzene aizdeva. Iegādājos ISO400 m/b filmiņu. Rīt ietestēšu (mācīšos) kaujas laukā – centra apvidū, autobusos, kafejnīcās, veikalos. Tad nu redzēs, kas sanāks, nekad neesmu fotografējis ar pilnīgi manuālu šaujamo. Esmu no digitālās paaudzes. No kuras paaudzes esat jūs? Ko jūs domājat par tik “novecojušas” tehnoloģijas lietošanu digitālajā laikmetā?

21. Gadsimta problēma

Devos uz veikalu lai iegādātos pienu un ievārījumu priekš auzu pārslu biezputras (love it) un pusceļā kāds manāmi iereibis krievu vecītis (patiesībā dzērājs, bet nesmuki skan) nāca man pretī, pamēģiniet uzminēt ko viņš man prasīja. Nē, viņš neprasīja naudu, cigaretes vai aizpīpēt, patiesībā viņš prasīja sastādīt kompāniju un iedzert aliņu!

Nauda aliņam ir, bet nav ar ko to izbaudīt. Pat dzērājam vairs nevajag naudu, bet gan kādu ar ko parunāties.

Laikam tā drīz būs ar cilvēkiem – visu dzīvi notriekušies pēc naudas un tikai vecumdienās sapratuši, ka palikuši vieni ar kaut ko pilnīgi bezvērtīgu.

” Jo vairāk sērkociņu kastītē, jo mazāk īpaši tie liekas.”