“Memoriāls”

“Vanšu tilts”

“Krācītes”

Palīdzeju draudzenei ar  stop-motion video izveidi. Bildēts ar Canon 40D, Sigma 30mm, Canon kit objektīviem un lampiņu pielīmētu pie korpusa.

Mūzika – Shizosphere

Pirmais un pēdējais kadrs vienmēr ir īpašs.

Cilvēkam, kurš man iemācīja mīlēt Rīgu.

Bez komentāriem.

via T.O.P.

tik ilgi kamēr viņi netraucē man domāt un darīt.”

]]> http://kubiksovs.com/2007/06/sodienas-atzina/feed/ 0 http://kubiksovs.com/2007/05/fotografijas-no-armijas/ http://kubiksovs.com/2007/05/fotografijas-no-armijas/#comments Sun, 27 May 2007 20:54:17 +0000 Kubiksovs http://kubiksovs.wordpress.com/2007/05/27/fotografijas-no-armijas/ Man nepatīk vienkārši linkot uz citām lapām, bet šis ir jāredz visiem kam patīk fotogrāfija!

Austrieša Severina Kollera fotoblogs ar fotogrāfijām no obligātā dienesta armijā. Tas cilvēks ir sasodīts ģēnijs, vienkārši unikālas fotogrāfijas. Un uz filmas. :)

http://severinkoller.at/blog/

Iedvesma garantēta.

Nu tā, pienācis laiks pastāstīt par latviešu lepnumu – Minox. Nestāstīšu par pašu latviešu veidoto VEF Minox, bet gan par fotoaparātu, kurš godam turpina VEF Minox tradīcijas un saglabā galveno ideju – miniatūrs fotoaparāts.

———————————————————————————–

Mazliet vēstures:

Rīgā dzimušajam Valteram Capam radās ideja par miniatūru fotoaparātu, bet neviens rietumu ražotājs nebija ieinteresēts un uzskatīja to par neiespējamu mērķi. Tādēļ V. Caps devās pie VEF, un viņi ar lielāko prieku pieņēma viņa ideju, un 1936. gadā sāka fotoaparāta izstrādi. Un tā radās slavenais spiegu fotoaparāts VEF Minox.

Kad 1944. gadā PSRS armija gatavojās otrreiz ieņemt Rīgu, vācieši izveda visus Minox rasējumus un ražošanas iekārtas, pārveda uz Veclāras pilsētu Vācijā un nodibināja firmu Minox GmbH , kas joprojām eksistē un ražo miniatūrus fotoaparātus. Starp citu, Veclāras pilsēta ir diezgan slavena foto pasaulē, jo no turienes nākusi leģendārā Leica.

———————————————————————————–

Tātad, par šo modeli. Šis ir pasaulē mazākais fotoaparāts kurš izmanto 35mm filmiņu! Priekšējais vāciņš pielokās klāt korpusam, iebīdot objektīvu korpusā, padarot to ļoti niecīgu, aptuveni cigarešu paciņas lielumā. Izgatavots no augstas kvalitātes plastmasas un jūtas stabili rokās, nevis kā mūsdienu kompaktie digitālie plastmasas “kluči”.

———————————————————————————–

Ar aizvērtu priekšējo vāciņu. Nebūšu pieticīgs – šis fotoaparāts ir ļoti, ļoti, ļoti, tuvu manam ideālajam fotoaparātam. Mazs, kluss, necils pēc skata, kvalitatīvs objektīvs, nav nekādu nevajadzīgu “fīču”, kuras novērš uzmanību no pašas fotografēšanas. Un ar – kluss – es domāju patiešām kluss – kā mobilā kamera (ja nav ieslēgti stulbie skaņas efekti). Kluss tāpēc, ka izmanto centrālo slēdzi, kas ne tikai dod klusumu, bet arī ilgāku mūžu un mazākas vibrācijas.

———————————————————————————–

Viens no iemesliem kāpēc šis ir tik izcils fotoaparāts: Color-Minotar objektīvs. Ļoti kvalitatīvs, vairums mūsdienu digitālo ziepju trauku objektīvi nestāv līdzi šim objektīvam. 35mm, jeb platleņķis, diafragma no f/2.8 līdz f/16 un minimālais fokusa attālums 0.9 metri. Tas izliektais lodziņš zem lēcas ir iebūvētais eksponometrs. Bet lielākais fotoaparāta mīnuss ir fokusēšana “uz aci”, skatu meklētājā nav redzams vai iestatīts pareizs fokuss. Ja diafragma ir aizvērta līdz f/8 vai vairāk, tad tas pārāk lielas problēmas nesagādā. Toties, ja ir vājš apgaismojums un vajag f/2.8, tad bez mērlentes vai celtnieka acumēra pareizu fokusu ir grūti iestatīt. 30% pieredze un 70% veiksme.

———————————————————————————–

Ļoti vienkāršs filmas/slēdža uztinējs, kas novērš dubultās ekspozīcijas kļūdu. Zibspuldzes ligzda ir visos vecajos fotoaparātos, pat kompaktajos.

———————————————————————————–

Pavisam vienkāršs skatlodziņš, kurš attēlo redzamības lauku kāds ir 35mm objektīvam. Skatlodziņā iekšā, labajā pusē ir skala un bultiņa, kas parāda kāds būs ekspozīcijas laiks. Izskatās tas šādi - kad bultiņa atrodas augšējajā strīpainajā daļā, tad fotogrāfija būs pāreksponēta, kad apakšējajā daļā tad būs mazeksponēta. Skaitļi, protams, attēlo slēdža ātrumu.

———————————————————————————–

Salīdzinājumā ar sērkociņu.

Kreisajā pusē ir taimera lampiņa, labajā pusē ir baterijas vāciņš.

Šim fotoaparātam nav pilnīgi manuāla režīma, ekspozīcijas laiku nosaka pats fotoaparāts, ņemot vērā, kāds ir atvērums un kādas jūtības filma ievietota. Digitālajos fotoaparātos tāds režīms parasti saucas AV, jeb diafragmas prioritāte.

Šeit mazliet nohaltūrēju (aizmirsu), nenofotografēju aparāta apakšu, kur ir ritenītis, ar kuru iestāda filmas jūtību – no ISO25 līdz ISO1600. Apakšā ir arī sviriņa (jālieto tikai mīļvārdiņi, jo viss ir tik sasodīti mazs), ar ko atver vāciņu.

———————————————————————————–

Oranžā podziņa ir fotografēšanas podziņa. Melnā podziņa parāda bateriju statusu – piespiežot un turot to, parāda, cik daudz palicis baterijās, izmantojot eksponometra bultiņu.

Mazais slēdzis kreisajā pusē samazina slēdža laiku uz pusi. Ar tālāko slēdzi (miglainais) ieslēdz taimeri.

Otrs fotoaparāta mīnuss – nepieciešamas baterijas, protams, patēriņš ir niecīgs, pēc 10 filmiņām enerģijas ir vairāk par pusi, bet gribētos no enerģijas neatkarīgu aparātu.

———————————————————————————–

Kopā ar krievu laiku zibspuldzi, izskatās smieklīgi, fotoaparāts tikpat liels cik zibspuldze.

Šis ir tiešām izcils fotoaparāts un pašreiz ir kļuvis par manu primāro aparātu, un ir nomainījis Kiev-4M. Nēsāju to visur līdzi un droši vien, pat pēc digitālā iegādes, turpināšu izmantot Minox.

P.S. Bildes sekos, jo ne ar ko citu pašreiz nefotografēju.

Kādam kaut kas nepatika, varbūt celtnieku ķiveres? A varbūt ķiveres krāsa nesaskanēja ar krekla krāsu. Vai iespējams celtniekam vārdā “Sūkā”. Kas zin.

Uztaisīju pirmo wallpaperi , rezolūcija ir 1024×768, ja gribat lielāku, prasāt.

(Minox 35-GT uz Fujifilm ISO200)

Laikam jūku prātā, ja jau WordPress statistikas grafikā redzu sejas.

http://strobist.blogspot.com/

Lapā ir aprakstīts kā panākt profesionāļu cienīgu gaismojumu fotogrāfijās izmantojot parastu ārējo zibspuldzi.

Vairāk pievēršat uzmanību “sidebar” ,diviem linkiem – “Lighting 101: Learn the Basic” un “On Assignment: Light Like a Pro”.

Pirmajā ir pamati tehnikas ieteikumi, otrajā ir parādīta fotogrāfija un izskaidrots kā tā bija izgaismota.

Pagaidām cik esmu lasījis, patiešam noderīga informācija, pat ja man nav ārējā zibspuldze.

Ražots no 1977. līdz 1987. gadam, fabrikā “Arsenal”.

Izmanto standarta 35mm filmiņu.

Slēdzis ar metāla aizkaru, manuprāt, izturīgākā daļa fotoaparātā, kas ir arī pati svarīgākā.

———————————————————————————–

Mazliet vēstures:

PSRS pēc Otrā Pasaules kara, vārda tiešā nozīmē, izjauca vācu “Zeiss Ikon” fabrikas un ar vilcieniem pārveda uz Kijevu, Ukrainā. Tāpēc Kiev tālmēra fotoaparāti ir pilnīgas Contax II un Contax III kopijas. Pirmajiem Kiev modeļiem pat tika izmantotas vecās Contax detaļas.

———————————————————————————–

Vienīgās divas atšķirības starp Contax un Kiev ir nosaukumā un tajā faktā, ka Contax tika ražots no 1936. gada līdz 1942. gadam, kamēr Kiev ražoja līdz 1987. gadam (bez īpašiem uzlabojumiem). PSRS ar sajūsmu lietoja 50 gadus vecu fotoaparātu.

———————————————————————————–

Vidū atrodas eksponometrs un zibspuldzes ligzda. Eksponometrs parāda nepieciešamos parametrus normālai ekspozīcijai (pareizi izgaismotai fotogrāfijai). Tam nav vajadzīgas baterijas. Kā gaismjutīgais fotoelements tiek izmantots selēns (ļoti populārs elements foto industrijā). Pēc vairākiem gadiem selēna eksponometrs var palikt neprecīzs, bet tas ir pārsvarā atkarīgs no tā, kā fotoaparāts tiek glabāts.

———————————————————————————–

Lūk, spilgts piemērs kāpēc es dievinu mehāniku. Griežot šo ritenīti tiek uztīts nākamais kadrs un uzvilkts slēdzis. Mazliet paceļot un to griežot, tiek iestādīts slēdža laiks. Un tas viss ar vienu ritenīti! Pa vidu ir slēdža podziņa (fotografēšanas poga) un tai pa vidu ir vieta, kur ieskrūvēt tālvadības trosīti. Blakus atrodas kadru skaitītājs, kurš pašam jāuzgriež uz nulli pēc filmiņas nomaiņas.

Slēdža laiki: 1/2, 1/5, 1/10, 1/25, 1/50, 1/125, 1/250, 1/500, 1/1000 un “B”

———————————————————————————–

Šeit nekā īpaša: ar to melno kloķi, pa vidu, attin filmu atpakaļ kasetē un ar gredzenu, apkārt tam, regulē eksponometru, par kuru stāstīju iepriekš.

(Vēl neesmu atkodis, kā tas strādā, bet gan jau atkodīšu)

———————————————————————————–

Skats caur tālmēra pirmo lodziņu. Par tālmēra fotoaparātiem pastāstīšu vēlāk, bet pagaidām pietiks ar to, ka pateikšu, ka Kiev’am tas strādā lieliski un ir ļoti gaišs.

———————————————————————————–

Salīdzinot ar sērkociņu.

Kreisajā apakšējajā pusē ir taimera kloķītis. Labajā augšējajā pusē ir ligzda, kur iespraust zibspuldzes sinhronizācijas kabeli. Šajā fotogrāfijā arī ir aizvērts eksponometra lodziņš, iepriekšējās tas ir atvērts.

Turēt rokās nav diezgan ērti, jo nepieciešams iepraktizēties un neaizsegt nevienu tālmēra lodziņu ar pirkstu, it īpaši kreiso.

Izjūtas lietojot: ne pārāk labas, liekas, ka tas izjuks rokās. Tinot filmiņu, nepamet sajūta, ka tā tūlīt tiks pārrauta gan tinot nākošo kadru, gan tinot atpakaļ kasetē. Pie pēdējā kadra filmiņas perforācija tiek sarauta pilnīgi bez problēmām, tāpēc jābūt ļoti uzmanīgam un jāseko līdzi kadru skaitam. Lētuma sajūta. Bet ir arī daži plusi: patiesi gaišs tālmērs (patīkami) un fokusa iestatīšana strādā patīkami un gludi, bet tas laikam arī viss. Vienkārši jūt, ka fotoaparāts ražots PSRS.

———————————————————————————–

Saldēdiens: Helios-103 objektīvs. 53mm un 1.8/f diafragmas atvērums – bauda (vismaz man). Kiev’am var mainīt objektīvus ar bajonetes principu (nevis pieskrūvējot, bet pieliekot, pagriežot nedaudz pa kreisi un tas uzreiz noslēdzas). Objektīvu izvēle ir diezgan liela, ir gan tele ar 135mm, gan platleņķis ar 35mm. Par tiem arī varētu sīkāk uzrakstīt, bet diemžēl man personīgi pieder tikai divi Kiev objektīvi un es negribu izmantot citu fotogrāfijas. Minimālais fokusa attālums: 0.9 metri.

———————————————————————————–

Fūūū, tas laikam arī viss, ceru ka neņemsiet ļaunā ne to, ka es tik daudz un gari sarakstīju, ne arī to, ka dažas lietas izlaidu (ja kāda kļūda – dodiet ziņu). Ja būs interese, tad varētu uzrakstīt otro daļu par lietām kuras izlaidu, kā arī dažas bildes ar “zarnām”. Bildes no paša aparāta būs vēlāk.

]]> http://kubiksovs.com/2007/03/kiev-4m/feed/ 2 http://kubiksovs.com/2007/03/smena/ http://kubiksovs.com/2007/03/smena/#comments Wed, 07 Mar 2007 17:54:18 +0000 Kubiksovs http://kubiksovs.wordpress.com/2007/03/07/smena/ Smena (Type 2)

Ražota no 1953. gada līdz 1960. gadam, fabrikās GOMZ un MMZ.

Izmanto standarta 35mm filmiņu.

———————————————————————————–

Plastmasas konstrukcija. Centrālais slēdzis.

———————————————————————————–

Ligzda zibspuldzei un sviriņa lai atvērtu vāciņu.

———————————————————————————–

Augšējā kreisajā pusē ir skatu meklētājs un blakus tam ir filmas uztinējs. Ļoti slikti izveidots, jo neapstājas pēc nākošā kadra uztīšanas un ir iespēja sabojāt filmu.

———————————————————————————–

Salīdzinājumā ar sērkociņu. Otrs mazākais fotoaparāts manā kolekcijā.

———————————————————————————–

Kadru skaitītājs un podziņa kuru nospiežot var uztīt nākošo kadru. Fotografēšanas slēdzis atrodas pie objektīva.

———————————————————————————–

40mm objektīvs.

Atvērums no f/4,5 līdz f/22.

Minimālais fokusa attālums: 1,3 metri.

———————————————————————————–

Ar lielo gredzenu tiek regulēti slēdža ātrumi un tie ir:

1/10, 1/25, 1/50, 1/100, 1/200, “Bulb”

Ar augšējo kloķīti uzvelk slēdzi, vidējais ir pats slēdzis un apakšā ir vieta kur ieskrūvēt tālvadības trosīti.

———————————————————————————–

Šim fotoaparātam ir vienkāršāka uzbūve nekā cirvim. Objektīvs, pāris zobratiņi slēdzim un kastīte kur ielikt filmu, tas arī viss. Tieši tāpēc izjaukšana, tīrīšana un ieeļļošana bija tīrā bauda un tas ir pilnā darba kārtībā. Bildes no paša aparāta būs mazliet vēlāk.

Esmu nolēmis šādi aprakstīt visus savus aparātus kas ir manā kolekcijā (vismaz tos par kuriem ir vērts ko teikt). Vai jūs tas vispār interesētu?

(1913 – 1954)

“The Falling Soldier”

“The desire of any war photographer is to be put out of business.”

———————————————————————————–
“Omaha Beach”

“If your pictures aren’t good enough, you’re not close enough.”

———————————————————————————–
“Robert Capa”

“The truth is the best picture, the best propaganda.”

———————————————————————————–

Tiek uzskatīts par pasaules dižāko kara fotogrāfu.

Ar draugiem nodibinājis Magnum Photos.

Pēc nāves tika izveidota Robert Capa Award, kas tiek pasniegta katru gadu, izcilākajam kara fotogrāfam.

Īsa un interesanta biogrāfija.

Un protams – fotogrāfijas!

That’s Leica, baby! Laba draudzene aizdeva. Iegādājos ISO400 m/b filmiņu. Rīt ietestēšu (mācīšos) kaujas laukā – centra apvidū, autobusos, kafejnīcās, veikalos. Tad nu redzēs, kas sanāks, nekad neesmu fotografējis ar pilnīgi manuālu šaujamo. Esmu no digitālās paaudzes. No kuras paaudzes esat jūs? Ko jūs domājat par tik “novecojušas” tehnoloģijas lietošanu digitālajā laikmetā?

Nauda aliņam ir, bet nav ar ko to izbaudīt. Pat dzērājam vairs nevajag naudu, bet gan kādu ar ko parunāties.

Laikam tā drīz būs ar cilvēkiem – visu dzīvi notriekušies pēc naudas un tikai vecumdienās sapratuši, ka palikuši vieni ar kaut ko pilnīgi bezvērtīgu.

” Jo vairāk sērkociņu kastītē, jo mazāk īpaši tie liekas.”

Nevis tāpēc, ka man tās būtu dižas un ģeniālas, bet gan tāpēc lai spētu izteikties, lai spētu sakārtot domas un idejas.

Tad nu lūdzu – mans blogs, dienasgrāmata, pieraksti, piezīmes, privātas domas uz kāda nezināma servera cietā diska.